Grozīs mikrouzņēmumu nodokļa likumu

Mikrouzņēmumu nodokļa likumu pārskatīs, lai slāpētu nepamatotas nodokļu optimizācijas iespējas, un arī uzņēmēji vēlas skaidrākas normas, piektdien vēsta laikraksts "Dienas Bizness". 

Šobrīd gan vēl ir pāragri spriest par to, kādas izmaiņas jau no 2012. gada varētu tikt izdarītas Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, tomēr spiediens par tādu nepieciešamību ir gan no valsts iestādēm, gan arī no pašiem uzņēmējiem, norāda laikraksts.

Likuma pārejas noteikumos ir paredzēts, ka valdībai ir jāizvērtē likuma īstenošana un rezultāti, turklāt līdz šī gada oktobrim jāiesniedz par to ziņojums Saeimai. 

Mikrouzņēmumu nodokļa likums ir spēkā kopš 2010.gada septembra, un pēc VID datiem, šā gada jūlija sākumā bija apstiprināti 12 886 mikrouzņēmumu nodokļu maksātāji. Turklāt tiek norādīts uz "legālu" iespēju darbaspēka nodokļu izmaksas optimizēt ar mikrouzņēmumu nodokli, kas liek bažīties par to, cik ilgi šāds nodoklis pastāvēs un vai šīs darvas karotes dēļ netiks būtiski apgrūtināta to cilvēku rosīšanās, kuri nekādās shēmās nav iesaistījušies.

Par nodokļu optimizācijas shēmām, mākslīgi veidojot mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, zina arī Finanšu ministrijā. "Tie ir mākslīgi veidoti uzņēmumi, kuriem nav ne risku, ne arī pamatlīdzekļu, un tie sniedz tos pašus pakalpojumus agrākajam darba devējam, tikai citā juridiskajā formā," laikrakstam skaidrojusi Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta Tiešo nodokļu nodaļas vadītāja Astra Kaļāne.

Viņa norādījusi, ka faktiski mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs iznomā darbiniekus agrākajam darba devējam un tie dara to pašu, ko pirms tam darījuši, un ar tiem pašiem pamatlīdzekļiem kā šī paša uzņēmuma algoti darbinieki. "Ir dažādas idejas, kā varētu ierobežot šādu rīcību, taču nedrīkst radīt situāciju, kad ierobežojam saimniecisko darbību un mazajam uzņēmumam ir apgrūtināta pakalpojumu sniegšana lielam uzņēmumam," norādījusi Kaļāne. Vēršanās varētu notikt pret tādiem gadījumiem, kad liels uzņēmums kādu struktūrvienību nodalot pārvērš par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, kas šim pašam lielajam uzņēmumam sniedz to pašu pakalpojumu un pat izmanto lielā uzņēmuma pamatlīdzekļus.

Pēc Kaļānes teiktā, viena no idejām ir aizliegt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem nodarboties ar darbaspēka nomu. "Mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam būtu jābūt gan pamatlīdzekļiem, gan riskiem, kā jebkurā normālā uzņēmumā. Darbu veic ar mikrouzņēmuma nodokļu maksātāja pamatlīdzekļiem vai arī šim mikrouzņēmumam ir kādi riski," skaidrojusi Kaļāne. Viņa domā, ka grozījumi mikrouzņēmumu nodokļa likumā būs ar 2012. gadā.

Viņa prognozē, ka tie mikrouzņēmuma nodokļu maksātāji, kuri nodarbojas ar darbaspēka nomu, savu statusu nevarēs pagarināt un tiem nāksies kļūt par parastiem nodokļu maksātājiem. Tiesa, jebkurš uzņēmums, kurš uzsāk savu darbu, visbiežāk sāk ar vienu klientu, tāpēc arī neesot ieceres vērsties pret tādu mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, kuram ir tikai viens klients. Viena no iespējām šķirošanai varot būt nosacījums - mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs sniedz pakalpojumu uzņēmumam, ar kuru tā darbiniekiem nav bijušas darba attiecības vismaz pēdējos sešus mēnešus. 

Tiesa gan, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss gan nebūšot jāzaudē, ja tiek sniegti attiecīgi pakalpojumi gan bijušajam darba devējam, gan vēl vairākiem citiem uzņēmumiem.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera uzskata, ka brīdī, kad cilvēki ir sākuši strādāt, ieviest kādus vispārīgus ierobežojumus mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem ir nepareizs signāls. Kameras Nodokļu un nodevu darba grupas vadītāja Lienīte Caune laikrakstam norādījusi, ka LTRK jau pērn Saeimas atbildīgās komisijas deputātiem jautāja, vai viņus apmierina piedāvātās normas, vai ir pavērtēts, kādas sekas tās radīs, un arī brīdināja par iespējamām sekām, tomēr toreiz nevienam nekādu iebildumu neesot bijis. "Valstij ir jāievēro tiesiskās paļāvības principi, un nevienu mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju tāpēc nedrīkst sodīt, ka kāds kaut ko nav īsti izvērtējis vai pareizi novērtējis," uzsvērusi Lienīte Caune. 

Jau ziņots, ka pērn 1.septembrī stājās spēkā likumu pakete, kas paredz ieviest mikrouzņēmumu nodokli 9% apmērā no apgrozījuma.

2010.gadā kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji varēja reģistrēties tikai jaundibināti mikrouzņēmumi, savukārt jau esošie uzņēmumi līdz pagājušā gada 15.decembrim varēja pārreģistrēties uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu.

Par mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju var kļūt individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kā arī cita fiziskā persona, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicējs vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kura atbilst vairākiem kritērijiem, proti, mikrouzņēmumu dalībnieki var būt tikai fiziskas personas, turklāt SIA dalībnieki vienlaikus ir arī valdes locekļi.

Mikrouzņēmumu apgrozījums kalendārā gada laikā nedrīkst pārsniegt 70 tūkstošus latu, savukārt darbinieku skaits šādos uzņēmumos var būt ne vairāk kā pieci cilvēki.

Avots: laikraksts "Dienas Bizness"